Bibliogrāfijas sekcija pārskata perioda 3 gados ir turpinājusi attīstīt tālāk darbu, ko aizsāka Bibliogrāfijas sekcija un tās iepriekšējā vadītāja Laimdota Prūse. 1996.g. bibliogrāfijas sekcija apzināja galvenos darbības virzienus:

• bibliogrāfiskā apraksta standartizācija un vienoto noteikumu ievērošana bibliografēšanas praksē,
• bibliogrāfu kvalifikācijas celšana,
• metodiskā palīdzība praktizējošajiem bibliogrāfiem,
• bibliogrāfisko resursu apzināšana,
• bibliogrāfiskās izdevējdarbības apzināšana,
• bibliogrāfisko datu apmaiņa,
• reģionālo bibliogrāfijas institūciju piedalīšanās nacionālās bibliogrāfijas datu bāzes veidošanā.

Vēl es gribētu informēt par vienu pasākumu, kuru iecerējusi organizēt sekcija jau pagājušajā gadā, bet nebija iespēju to izpildīt ātrāk. Esam plānojuši organizēt profesionālu pieredzes braucienu uz Vācijas bibliotēkām un nacionālās bibliogrāfijas centru. 

Par sekcijas darbu kopumā gribu teikt, ka esam strādājuši galvenajos plānotajos virzienos, sasniedzot rezultātus. Jaunajā darba posmā novēlu sekcijai turpināt attīstīt tālāk iesāktos virzienus un risināt jaunās aktuālās problēmas.

Gribu atzīmēt galvenos trūkumus sekcijas darbā - tai trūkst sekcijas aktīva. Tāpēc turpmākajā darbībā varētu vēlēties, lai paplašinātos aktīvistu loks, jo pašlaik darbs bieži vien ir individuāls. Bez tam sekcijas veiksmīgāku darbu sekmētu ciešāka sadarbība ar zinātnisko un akadēmisko bibliotēku bibliogrāfiem un LATABAS Bibliogrāfijas komisiju. Varētu saistīt bibliogrāfijas sekcijas darbu ar kataloģizācijas jautājumiem.

Šis bija galvenais darbības virziens, jo, arvien plašāk attīstoties bibliotēku automatizācijai, lielāku nozīmi iegūst bibliografēšanas un kataloģizācijas standartizācija. Tas bija periods, kad sākām visu nozares procesu (t.sk. bibliogrāfijas) pārkārtošanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Sekcijas organizētās tikšanās ar bibliogrāfiem pierādīja, ka nepieciešams adaptēt starptautiskos standartus, jo arī Latvijas bibliogrāfi arvien vairāk sāka veidot elektroniskās datu bāzes un domāt par sadarbības iespējām. Bibliogrāfijas sekcija aktīvi atbalstīja LNB ieceri un piedalījās Bibliotēku darba un bibliogrāfijas standartizācijas tehniskās komitejas (BBSTK) dibināšanā. Tieši bibliogrāfiskā apraksta standarti ir tie, ar kuru adaptāciju ir saistīta BBSTK darbība. Rezultātā varam teikt, ka bibliogrāfiskā apraksta standartizācija ir veiksmīgi sākta un kļuvusi sakārtotāka.

Bibliogrāfu kvalifikācijas celšana un metodiskā palīdzība ir ļoti cieši saistīta ar bibliogrāfiskā apraksta standartizāciju un vienoto noteikumu ievērošanu praksē. Bibliogrāfijas sekcija ir konsultējusi praktizējošos bibliogrāfus un organizējusi semināru par bibliogrāfiskā apraksta veidošanu, par jaunākajām izmaiņām un atziņām, kā arī bibliogrāfiskā apraksta un MARC raksta salīdzinājums. Patīkami, ka arī paši bibliogrāfi, rajonu metodiķi arvien vairāk uzmanības pievērš darbinieku kvalifikācijai. Jau vairāki rajoni ir uzaicinājuši organizēt praktisko semināru “Dokumenta bibliogrāfiskais apraksts” sava rajona bibliogrāfiem un kataloģizētājiem. Daudziem bibliogrāfiem un kataloģizētājiem ir sniegta metodiskā palīdzība par neskaidrībām sarežģītāku aprakstu veidošanā, kā arī jaunu informācijas nesēju veidu bibliografēšanā (piemēram, CD).

Bibliogrāfijas sekcijai bija iecere apzināt Latvijas informācijas iestādēs esošos bibliogrāfiskos resursus (gan iespiestos, gan elektroniskos), jo bieži mēs nezinām, kur atrast vajadzīgo informāciju. Tika iesniegts projekts Sorosa fondā-Latvija, bet diemžēl neguva atbalstu. Līdz ar to resursu trūkuma dēļ šis darbs nav veikts.

Bibliogrāfijas sekcija bija iecerējusi apzināt bibliogrāfisko izdevējdarbību, konkursa kārtībā izvērtējot labākos bibliogrāfiskos rādītājus. Diemžēl jāsaka, ka finanšu trūkuma dēļ arī šī iecere vēl nav īstenota, bet cerams, ka 1997.gada martā-aprīlī izdosies to izpildīt. Divas firmas ir solījušas atbalstīt šī pasākuma norisi. Paralēli konkursam ir iecerēta plašāka programma, par kuru priekšlaicīgi nebūtu lietderīgi runāt. Varu tikai teikt - iecere sarīkot bibliogrāfiem veltītu pasākumu.

Iepriekšējā kongresā bibliogrāfijas sekcijas vadītāja runāja par ieceri veidot bibliogrāfisko datu apmaiņu starp Latvijas bibliotēkām, kā arī par rajonu, reģionālo bibliotēku iesaistīšanu nacionālās bibliogrāfijas datu bāzes veidošanā. Tobrīd tas likās, ka tas ir tālu perspektīvā. 1996.g. radikāli mainījās situācija - automatizācija sākās gan Bibliogrāfijas institūtā, gan publiskajās bibliotēkās. Līdz ar to radās reālas iespējas datu apmaiņai, centralizētajai kataloģizācijai. Pirmajā posmā sākās datu izplatīšana tikai vienā virzienā - no nacionālās bibliogrāfijas centra visām automatizētajām bibliotēkām, bet nedaudz vēlāk arī abpusējā datu apmaiņa - rajonu bibliotēkas iesaistījās nacionālās bibliogrāfijas datu bāzes veidošanā, bibliografējot sava novada periodiskos izdevumus. Datu apmaiņa apstiprināja standartizācijas, vienoto noteikumu nepieciešamību.