• patstāvīgas aprakstvienības bibliogrāfiskais apraksts - identificē pašu aprakstvienību;
• analītiskās aprakstvienības bibliogrāfiskais apraksts - identificē analītisko aprakstvienību un identificē avotu, kurā un kur atrodas analītiskā aprakstvienība.

• nodrošināt ierakstu starptautisku apmaināmību;
• pārvarēt valodu barjeru ierakstu uztverē;
• sekmēt bibliogrāfisko ierakstu konvertēšanu datorlasāmā formā.

• informācijas avota standartizētu identificēšanu visā pasaulē, izmantojot vienveidīgus noteikumus;
• bibliografējošo iestāžu sadarbību, izmantojot vienveida noteikumus bibliogrāfiskā apraksta sastādīšanā.

Starptautisko bibliogrāfiskā apraksta standartu noteikumi attiecas uz nacionālās bibliogrāfijas institūciju sastādītajiem aprakstiem un citu kataloģizācijas institūciju veidotajiem aprakstiem gan iespiestā, gan elektroniskā formā. Tie aptver bibliogrāfiskajam darbam nepieciešamo maksimālo aprakstošās informācijas daudzumu. Tajos ir elementi, kas būtiski vienai vai vairākām bibliogrāfiskās darbības jomām, bet nav nepieciešami visām. Nacionālās bibliogrāfijas institūcija, kas atbild par ikviena savas valsts izdevuma ieraksta sastādīšanu,  aprakstā iekļauj visus atbilstošajā bibliogrāfiskā apraksta standartā noteiktos obligātos elementus, kuri lietojami  aprakstvienībai. Atsevišķi elementi noteikti kā fakultatīvi, un to iekļaušana aprakstā ir bibliogrāfijas institūcijas ziņā. Kataloģizētājinstitūcijām, kas neveido ierakstus starptautiskajai apmaiņai, ir brīvāka obligāto vai fakultatīvo apraksta elementu izvēle, aprakstā sniedzot tos standartā noteiktajā secībā un ievērojot attiecīgā standarta noteiktās dalītājzīmes.

Saskaņā ar ISBD standartiem sastādītais apraksts ir tikai daļa no pilna bibliogrāfiskā ieraksta.  ISBD standartu noteikumos nav ietverti visi elementi, kas veido pilnu bibliogrāfisko ierakstu, piemēram, apraksta galva, priekšmetu iedaļas, unificētie nosaukumi, kārtojuma zīmes un atzīmes par papildaprakstiem un norādēm. Šo elementu lietošanu parasti nosaka kataloģizācijas noteikumi.

Starptautiskos bibliogrāfiskā apraksta standartus izstrādā IFLA un tie tiek adaptēti visā pasaulē. Latvijā bibliogrāfiskā apraksta standartu adaptāciju veic Bibliotēku darba un bibliogrāfijas standartizācijas tehniskā komiteja (BBSTK) sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Standartizācijas nodaļu, lai Latvijas bibliotēkām būtu iespēja veidot aprakstus atbilstoši starptautiskās prakses principiem.

Aktīvs darbs standartizācijā Latvijā sākās 20.gs. 90.gados, 1994.gadā izdodot pirmo Latvijas standartu LVS 50 “Dokumenta bibliogrāfiskais apraksts” (uz ISBD(G) pamata). 1997.gadā pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas iniciatīvas nodibinātā Bibliotēku darba un bibliogrāfijas standartizācijas tehniskā komiteja (BBSTK) sekmēja standartizācijas tālāko attīstību, kā prioritāti izvirzot starptautisko bibliogrāfiskā apraksta standartu adatāciju. 1998.gadā tika adaptēts LVS 90 “Bibliogrāfiskais apraksts : Vispārīgi principi” (uz revidētā ISBD(G) pamata). 2000.gadā tika pabeigta visu Starptautisko bibliogrāfiskā apraksta standartu (ISBD grupa) adaptēšana, kuru finansiāli atbalstīja Sorosa fonds – Latvija.