1. Loģiskā secībā sakārtots grāmatu, manuskriptu, audiovizuālo formātu un citu publikāciju bibliogrāfiju sistemātisks (systematic) vai reģistratīvs (enumerative) apkopojums, kas uzrāda autoru, nosaukumu, izdošanas laiku un vietu, izdevēju, sīkākas ziņas par izdevumu, lappušu skaitu, sēriju un literāro/informatīvo saturu. Bibliogrāfija var aptvert viena autora darbu, vai literatūru par vienu priekšmetu, viena izdevēja iespiestos izdevumus, vienā vietā iznākušos avotu, vai arī vienā laika posmā izdotos dokumentus. Terminu lieto arī attiecībā uz visu literatūru par kādu jautājumu.
Bibliogrāfija var būtizsmeļošā / vispārīgā / universālā (complete / general / universal) (ietvert visus formātus, periodus, priekšmetus utt.) vai nacionālā (vienā valstī izdotos materiālus), vai izvēles (select) (ja iespieddarbi izvēlēti, vērtējot to kvalitāti vai atbilstību mērķim), vai speciālā (special) (viena aspekta robežās), vai tirdzniecības (trade) (apkopota komerciāliem grāmatizdošanas un grāmattirdzniecības nolūkiem). 

2. Grāmatu aprakstīšanas māksla vai zinātne, īpaši to fiziskā izskata vai literārā satura jomā; grāmatu kā fizisku objektu apzināšana un grāmatizdošanas vēsture.  Šajā nozīmē bieži lieto terminus kritiskā (critical), analītiskā (analytical), vēsturiskā (historical) vai skaitliskā (physical). Lieto arī terminus biobiliogrāfija (biobibliography), kartogrāfija (cartobibliography), tekstuālā bibliogrāfija (textual bibliography).